SVEŠS MANTOJUMS

127

- Pirmkārt, tu neatbildēji uz jautājumu, otrkārt, šodien jau bija mentālās maģijas treniņi, kāpēc vajag vēl? Tevi tik ļoti ieinteresēja mūsu iekšējā pasaule? – Logans jautā, liekot Dominikam kļūt vēl īdzīgākam. Es manu kā Daniels neomulīgi sagrozas savā krēslā un sakrusto rokas uz krūtīm. Viņam jau no sākta gala nepatika mentālās maģijas treniņi – puisis neprot bloķēt savas domas, bet tajā pašā laikā teju paniski baidās, ka kāds spēs iekļūt viņa galvā. Es viņu saprotu. Pat man, cilvēkam, kuram nav diez ko daudz noslēpumu, doma par citu cilvēku savās domās likās neciešama.

- Jūs būsiet svarīga plāna sastāvdaļa, tādēļ jums ir obligāti jāapgūst mentālā maģija. – Dominiks paskaidro, liekot visiem, tajā skaitā arī man, saraukt pieri. Plāns? Kāpēc es neko nezinu par tā eksistenci?

- Kas par plānu? – Logans jautā, kā izlasīdams manas domas.

Dominiks nebūtu Dominiks, ja interesantākajā brīdī nemainītu tēmu. Ar maģijas palīdzību viņš paceļ gaisā kāršu kavu un tā acumirklī sadalās piecās čupiņās. Katram tiek pa sešām kārtīm, bet pēdējā kaudzīte nokrīt galda centrā. – Šobrīd nav ko par to domāt. Spēle var sākties. Kam ir lielākā trumpja kārts?

Vīrietis noskenē mūs ar savām acīm. Pie abiem puišiem skatiens gandrīz neuzkavējas, pie manis gan. Es jūtu kā sveši taustekļi iezogas manā galvā, meklējot atbildi uz saviem jautājumiem. Teju instinktīvi es sāku pretoties, līdz ar katru sekundi aizvien palielinot pielikto piepūli. Dominiks vairs nav tik mierīgs un nevainīgs kā iepriekš. Tagad viņš tik tiešām ir noskaņojies uzzināt atbildi. Spiediens ir tik liels, ka galvā rodas asas sāpes, it kā kāds sistu man pa deniņiem.

Es nezinu kurā brīdī padodos. Mans organisms, šķiet, to izdara bez atļaujas, nespēdams vairs ilgāk pretoties šīm sāpēm. Dominiks viegli nosmīn un atkrīt savā krēslā.

- Logans sāk. – Viņš īsi pavēsta, un uzrunātais puisis pārsteigti paceļ skatienu. Izskatās, ka viņš pat nebija manījis viesi savā galvā.

- Šis ir negodīgs pasākums, dāma un kungi! – Viņš pavēsta, nelaimīgu skatienu vērojot savas kārtis. – Talija prot bloķēt domas, Daniels ir čempions kārtīs, tu... – Dominikam tiek daudznozīmīgs skatiens. – Par tevi vispār nevar runāt, neizmantojot lamuvārdus. Es šeit esmu visneizdevīgākajā pozīcijā!

Dominiks vien bezemocionāli vēro puisi, gaidot spēles sākumu. Logans aizkaitināti nopūšas, tomēr dodas pie manis ar diviem četrniekiem. Es tos bez grūtībām nokauju, vēl pie reizes piebilstot. – Varbūt ir vērts izmantot skaistās havajiešu acis? Nesen tu teici, ka tās ir spējīgas uz visu.

Logans uzlūko mani tā, it kā es būtu nodevusi viņu un visu viņa gīmeni. Puisis gaidīja, ka atbalstīšu, bet es daru pretējo. Galvenais iemesls tam gan ir izdzīvošanas instinkts un sapratne, ka mēs runājam ar Dominiku, viņš neko nemainīs. Mags šajā ziņā ir īpaši kaitinošs un spītīgs.

Pēc laiciņa spēle sāk raisīties, katram atrodot savu veidu, lai aizsargātu sevi no Dominika. Es turpinu bloķēt savas domas, dažkārt man izdodas pretoties pietiekami ilgi, lai vīrietis padotos un liktos mierā. Logans... viņš atrada savu glābējsalmiņu – brazīļu tautasdziesmas.Tas ir, viņš sāka tās dziedāt savā galvā un ne tikai. Katru reizi, kad pienāca viņa kārta, viņš sāka sist ritmu ar pirkstiem un dungot kādu melodiju. Es nevaru būt droša, bet man šķiet, ka Dominiks vienkārši padevās un ļāva puisim dziedāt savas dziesmas. Daniels... Man pašai nav līdz galam skaidrs, ko viņš darīja. Skaļi nekas netika pārrunāts. Vienīgais, ko mēs spējām redzēt, bija periodiski Dominika zaudējumi. Visai bieži bija gadījumi, kad vīrietis veselu mūžību skenēja puiša galvu, tad devās "uzbrukumā" ar kādu kārti un Daniels bez problēmām to sakāva, Dominika sejā esot lasāmam pārsteigumam. Logans pačukstēja, ka puisis, visai iespējams, pārveido savas domas. Piemēram, savā galvā viņš pārskata savas kārtis, taču sauc tās savādāk, pārveido savu redzējumu. Man nav grūti noticēt tādam variantam, Daniels ir gudrs, viņš mierīgi varētu izmantot tamlīdzīgu metodi. Fakts, ka viņš savā klanā bija viens no labākajiem kāršu spēlētājiem, arī lieti palīdz.

To varētu saukt par pašpārliecinātību, bet es, godīgi sakot, biju visai droša, ka uzvarēšu. Kā nekā es esmu vienīgā, kura prot bloķēt domas. Ne Daniels, ne Logans neprot to darīt un mans zaudējums ir gandrīz neiespējams

Tā es domāju līdz brīdim, kad mani uzvarēja. Pirmais no spēles pazuda Dominiks, pa pēdām sekoja Daniels un paliku es ar Loganu. Man nav ne jausmas kā,bet visas viņa kārtis izrādījās pietiekami spēcīgas, lai es tās nespētu nokaut. Spēle bija tik saspringta, ka Logans mitējās dungot tautasdziesmas, es pilnīgi aizmirsu par prāta bloķēšanu (kāda gan no tā maz jēga, ja galvenais drauds ir jau uzvarējis?).

- YESSSSS! – Logans laimīgi nokliedzas, nometot manā priekšā spēcīgāko spēles kārti. Puisis gaismas ātrumā pielec no krēsla, vienlaicīgi apgāžot to un sāk dejot uzvarētāja deju. Es veros uz savām kārtīm ar joprojām apstulbušu skatienu.

- Laimīgu skrējienu, Talija, centies nenomirt! – Puisis laimīg nokliedzas, kustoties vien sev dzirdamas mūzikas pavadījumā.

Dominiks arī izskatās visai pārsteigts. Viņš pieiet pie manis, apskata kārtis, tad paskatās uz Logana tūzi. Acis aizdomu pilnu skatienu nopēta Loganu, bet puisis to pat nemana.

Pēc sekundes mags atņem manas kārtis un piesoļo pie jaunās deju zvaigznes. Es gan teiktu, ka viņš pat ir mazliet pārāk tuvu, lai sarunas biedrs justos komfortabli. Logans mulsi lūkojas pretī. – Dominik, tu taču zini, ka es esmu attīecībās un pie cilvēkiem attiecībās nedrīkst nākt tik tuvu?

Piezīme tiek noignorēta. Mags ieskatās savam brālim acīs un ierunājas daļēji saltā, daļēji izsmejīgā balsī. – Sakiet paldies Loganam, šodien jūs visus gaida skrējiens ap pilsētu.

- KO!? – Puisis tūliņ neticīgi nokliedzas. Ja kāds tā bļaustītos man pie pašas auss, es sarautos, bet Dominiks neizkustas ne par centimetru.

- Ja Talija un Daniels centās pretoties manai iedarbībai, tad tu nolēmi pat necensties. – Vīrietis mierīgi izskaidro. – Tavs zaudējums bija acīmredzams. Ja es tagad paskatīšos tavā bikšu kabatā, vai es neatradīšu kārtis, kuras paslēpi?

Logana sejas izteiksme acumirklī mainās. Viņš negaidīja, ka meli nāks gaismā.

Cik ļauni no manas puses ir atviegloti izelpot, saprotot, ka es spēlēju kārtis labāk, nekā tikko izspēlētajā raundā? Pēc loģikas, es nepaliku zaudētājos. Tas savukārt acumirklī rada jautājumus.

- Lai Logans skrien, ko mēs tev izdarījām? – Jautāju.

Dominiks viegli nosmīn un pakāpjas mazliet tālāk, ļaujot brālim beidzot pienācīgi ievilkt plaušās gaisu. Logans nav no bailīgajiem, bet mans mags ir izņēmums, viņš spētu nobiedēt jebkuru.

- Neko, bet jūs esat komanda. Par viena kļūdām maksā visi.