SVEŠS MANTOJUMS

101

Šodien kaut kā daudz sanāca 😅

Pēc šķietamas mūžības mēs izejam no veikala ar diviem apģērba maisiem (goda vārds, kam viņai tik daudz drēbju?) un taisnā ceļā dodamies uz māju pusi. Mariana kategoriski atteicās izsniegt Rebekai personīgo māju, tādēļ man nākas paciest viņu 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā. Teikšu godīgi, tas nav no vieglajiem uzdevumiem.

Labi, labi, tagad droši vien jau rodas jautājums – kāpēc tu ar viņu draudzējies, ja jau nespēj paciest? Rebeka ir forša, goda vārds viņa ir forša, bet Latvijā es spēju arī atpūsties. Meitenes hiperaktivitāte man patika, viņa bija vienīgais, kas padarīja dzīvi puslīdz interesantu – viņa vienmēr atrada kā pavadīt brīvdienas, un es nekad nesūdzējos par garlaicību. Dažas dienas nedēļā es pavadīju ar viņu, pārējās divvientulībā ar sevi, vienkārši atpūšoties. Tas bija ideāls balanss. Tagad... tagad šī hiperaktivitāte vairs nešķiet piemīlīga vai forša, es nogurstu. Ir pilnīgi skaidrs, ka man būs jāatrod veids kā pabūt vienatnē.

Rīta pusē es biju palūgusi, lai Logans atnes savu datoru pie manis un, kad es pietuvojos mājai, es jau ieraugu viņu un Danielu uz soliņa. Daniels ir izstiepies uz koka virsmas, par spilvenu kalpojot Logana kājām. Acis ir aizvērtas, bet uz lūpām ir viegls smaids. Par iemeslu tam kalpo Logans, kurš kaut ko aizrautīgi stāsta, vienlaicīgi pirkstiem spēlējoties ar guļošā blondīņa matiem.

Pienākot tuvāk mums izdodas arī uzķert sarunas fragmentus.

-... un es vienkārši sāku pilnā kaklā bļaut :"BEKOOONS! BEKOOOOONS!"

Un tad es sadzirdu kā Daniels smejas. Tā ir pietiekami reta parādība, lai es paliktu izbrīnīta.

- Jūs pat iedomāties nevarat, cik ļoti es jūs abus kuģoju. – Rebeka nosaka, vērojot abus puišus ar pielūgsmes pilnām acīm. Neviens gan to nenovērtē. Visiem ir nesapratnē sarauktas pieres. Logans vienkārši nesaprot latviešu valodu, bet es un Daniels... nesaprotam ar kādu mērķi viņa runā tādu bezsakaru.

- Kuģo? – Es nedroši pārjautāju.

- Nu, zini, tulkojumā no angļu valodas vārds "ship" nozīmē kuģis. Es nolēmu latviskot. – Rebeka paskaidro, plati smaidot. Laikam viņa to uzskata par ļoti gudru vārdu. Es vien paraustu plecus. Lai jau būtu.

- Ko viņa teica? – Logans nesaprotoši jautā, tajā laikā, kad Daniels jau ir pametis ērto soliņu un gaida, kad puisis pievienosies.

- Neko tādu, kas tev būtu jāzina. – Daniels paskaidro, lūpu kaktiņiem piepaceļoties. Jau kopš sākta gala puisis tā spēlējas – netulko Loganam tieši tos vārdus, kurus viņš visvairāk grib zināt. Varbūt tas skanēs ļauni, bet mani tas uzjautrina.

- Man ir jāzina viss! – Logans vēl nopakaļ nokliedzas.

Es atslēdzu durvis ar Marianas dotajām atslēgām un iesoļoju virtuvē. Pirmām kārtām es... pieeju pie ledusskapja. Jā, man ir skaidras prioritātes. Sākumā ēdiens.

Logans gaismas ātrumā paskrien mums visiem garām un jau pusceļā pamanās atvērt ledusskapi ar maģijas palīdzību. Es noklusēju, ka nabaga durvis gandrīz izlido no eņģēm. Vismaz man pašai tas nav jādara. Tā vietā es apsēžos uz viena no krēsliem un gurdi nopūšos. Jā, iepirkšanās ir nogurdinoša. Ja jums šķiet citādi, jūs vienkārši nezināt Rebeku.

- Pica! – Logans laimīgi iekliedzas un izņem kasti ar picu.

- Neaizmirsti, ka tā ir arī jāpagatavo. – Daniels atgādina, apsēzdamies man blakus un nolikdams uz galda klēpjdatoru. – Ja vien tu negribi caureju.

Logans, Danielam to pat neredzot, nobola acis un ar straujām kustībām saplēš kasti. Esmu visai droša, ka to dara savādāk, bet nolemju paklusēt. Logans jau tāpat izskatās pamatīgi aizkaitināts ar to faktu, ka ēdiens vēl nav gatavs.