Nonāku laukuma malā, tieši pilsētas centrā. Tukšums, neviena cilvēka. Vēlos jau doties uz ēku pāri laukumam, ka no tās puses dzirdu ritmiskus pīkstienus. Mana sirds notrīc, jo saprotu, kas tas ir. Sāku jau skriet prom, tomēr ne pietiekami ātri. Aiz sevis dzirdu sprādzienu. Nokrītu zemē, atsitoties pret asfaltu. Pagriežos uz muguras. Redzu tikai uguni un dūmus pie ēkas, tomēr ēka stāv savā vietā. Tas laikam bija tikai neliels spridzeklis, tomēr stikli ēkai ir izbiruši. Ausīs neliela džinkstoņa.
– Tiešām?! Es tikko ierados! Beidziet taču vienreiz mani dzīt tādos sūdos! Vai es nemaz neesmu pelnījusi kaut nedaudz atpūtas? – Kliedzu, skatoties uz debesīm.
Laikam esmu galīgi sajukusiprātā, bet es runāju ar augstākajiem, ja tādi pastāv. Un es tiešām domāju, kaar viņiem tā var sarunāties, ka viņi mani sadzirdēs, un laikam jau, jo uzreizmanā priekšā parādās durvis. Varbūt tomēr, ja agresīvi palūdz, tad viņi tās pametkā mantiņu niķīgam bērnam. Pieceļos, notīru bikses, kuras jau tāpat ir netīras.
YOU ARE READING
Durvis starp murgiem
ActionNo vietas uz vietu caur durvīm, nekad īsti nezinot, kur nonāksi. Nonākot savādā pasaulē bez atmiņām par iepriekšējo dzīvi, Līnai nākas atrast savu ģimeni, draugus un mīlestību, taču ne viss ir tik vienkārši. Vietas, kur pats ļaunums ir apsēdis, viņa...
