- Viņi ir pavisam tuvu, es vairs nevaru atlikt neizbēgamo. – Gabriels saspringti izdveš telefona klausulē, acīm skraidelējot pa cilvēku pārpildīto pludmali. Liekas, tas ir pavisam ikdienišķs skats Seišelu salās– vakars, kura tumsu kliedē visai iespaidīga ugunskura sarkanās liesmas, mūsdienīgas dziesmas un jauni cilvēki, kuri nekaunās skaļi dziedāt tām līdzi, vienlaicīgi grozot visas iespējamās un neiespējamās ķermeņa daļas. Nevienam no viņiem pat prātā nenāk, ka tepat, pāris kilometru attālumā (labākajā gadījumā), atrodas Gabriela gūstītāji, varbūt pat viņa nāves iemesls. Jā, vēl pāris nedēļas atpakaļ vīrietis būtu vien pasmējies un ar pašpārliecinātu smaidu attraucis, ka neviens, neviens šajā pasaulē nav spējīgs viņu uzvarēt, taču kopš tiem laikiem daudz kas ir mainījies. Pirmo reizi dzīvē viņš nejūtas drošs, pirmo reizi dzīvē viņš izjūt tās bailes, kuras juta paša pretinieki. Šī doma liek aizkaitināti sakost zobus un atkal pievērsties telefona sarunai.
- Tu riskē, Gabriel, ļoti riskē. – Sievietes balss nosaka. Kā jau ierasts, tajā nav ne miņas no emocijām, tā ir auksta. Vīrietis tam nepievērš ne mazāko uzmanību. Māte nekad nav izcēlusies ar īpašu emocionalitāti, tas vairs neizbrīna. – Ja tu tomēr vēlies to darīt, kārtīgi apdomā savu izvēli. Cilvēki ir gaužam vārgi, vairums vienkārši neizturēs tādu pārslodzi. –
Atbilde neseko, tā vietā skatiens aizklejo līdz ugunskuram, pie kura stāv divas meitenes, spriežot pēc izskata - tik tikko sasniegušas pilngadību. Gabriels jau labu laiku bija vērojis abas tūristes, izvērtējot savas iespējas. Vai viņš ir gatavs uzticēt tādu bagātību pilnīgi nepazīstamai skuķei?
- Man nav izvēles. – Vīrietis beidzot atbild. Sieviete otrā klausules gala skaļi nopūšas. Viņi abi saprot kādā situācijā atrodas – šo risku ir jāuzņemas.
- Kārtīgi apdomā savu izvēli. – Viņa atkārtojas, pirms nocelt klausuli. Gabriels pusapzināti ieliek ierīci atpakaļ šortu kabatā, vienlaikus nervozi atskatīdamies. Jūras šalkoņa un mūzika apslāpē gandrīz visas skaņas, taču tas neatmet paranoju – vīrietim šķiet, ka kāds ir tuvumā, kāds staigā pavisam netālu, taču pagriežoties viņš ierauga vien kokus, neviena citu. Ķermenis jau dūc no patērētās maģijas, bet ar pārpalikumiem nepietiks ilgam laikam. Viņš nespēs...
Skatiens pievēršas iespējamajiem problēmas risinātājiem – divām meitenēm. Viņš bija izpētījis visu sasodīto viesu sarakstu, ik katru cilvēku, kurš atrodas uz salas, tomēr tikai šīs pusaudzes atbilda visiem kritērijiem. Neskatoties uz to, vīrietis joprojām nav drošs, ka viņas spēs to izturēt. Cilvēki ir tik vāji... Vairums gadījumu to var uzskatīt par plusu, taču ne tagad.
Vizuāli vecākā meitene aizrautīgi smejas, žestikulē, ik pa laikam izliedama mazliet kokteiļa no savas glāzes. Nav jāpielieto maģija, lai saprastu, ka no abām tieši viņa ir "dzinējs". Košais, pērlēm rotātais peldkostīms un flirtējošie smaidiņi pievilcīgākajiem vīriešu dzimuma pārstāvjiem tikai apstiprina šo nojausmu. Gabriels samirkšķina acis un mazu enerģijas drusku atdod, lai aplūkotu meiteni citādā gaismā – aura zaigo tūkstošiem dažādu toņu. Krāsas ir daudzveidīgas, taču pārāk blāvas un izplūdušas, lai varētu kaut apsvērt iespēju uzvelt uz viņas pleciem tādu nastu. Ir skaidrāk par skaidru, ka brunetei tas nav pa spēkam.
Skatiens pievēršas otrai meitenei... Tas jau ir interesantāk. Lūpas atieztas platā smaidā, acīs tā vien dzirksteļo dzīvesprieks un enerģija, taču aura parāda to, kas acīm ir apslēpts – enerģijas lauks nav ne tuvu tik krāsains kā draudzenei, tomēr ik katra krāsa ir koša un spilgta, it kā būtu vairākkārt apvilkta ar flomasteru. Fonā skanot kādai no tām populārajām dziesmām, kuras cilvēki klausās mašīnās, viņa dejo un skaļi izkliedz dziesmas piedziedājumu.
- I have loved you since we were 18
Long before we both thought the same thing
To be loved and to be in love –
Gabriels spēj sajust vieglu pulsāciju, kuru meitene izstaro līdz ar katru izdziedāto vārdu. Ja vien tas ir iespējams, aura kļūst vēl košāka.
- Tu varētu dziedāt šo dziesmu, ja tev būtu 18 un tu kaut reizi būtu mīlējusi, tagad tā skaitās kā... - Draudzenei netiek dots laiks pabeigt, jo pie abām pienāk kāds jauns vīrietis. Brunete acumirklī pārslēdzas uz viņu, aurā strauji ieplūstam zilai krāsai. Ņemot vērā, ka arī nācēja enerģiskajā apvalkā dominē šī krāsa, vakara iznākums kļūst visai acīmredzams. Gabrielu vairāk ieinteresē tumši blondo matu īpašnieces reakcija – uz sejas parādās pieklājīgs smaids, taču auras sienas kļūst biezākas, kā norobežojot sevi.
Raksturs – svarīgākā procesa daļa, tā nosaka iznākumu. Ja tev nav rakstura – esi gatavs nāvei. Gabriels brīdi vēro abas meitenes, pirms ievelk elpu un dodas pie viņām. Maģijas pārnešana parastam cilvēkam...
"Cik zemu tu vēl kritīsi, Gabriel?" Viņš klusi sev jautā.
Taču šoreiz viņam ir tikai viens mērķis – pasargāt maģiju, un tas prasa no sevis to, ko vīrietis agrāk nebūtu darījis. Nav svarīgi vai meitene to pārdzīvos, galvenais ir iznākums – maģija nedrīkst nonākt pie citu cilšu magiem.
Šī nakts izlems visu...