Viņš aplika roku ap manu vidukli, un ieskatījās acīs. Skatoties tajās es redzēju tādu, kā vīziju. Es redzēju, kā mēs skūpstījāmies mežā. Kā mēs satigājām rociņās. Kā viņš skūpstijās ar kautkādu mazu meiteni. Kā es centos nodurt sevi. Kā es iedūru viņam mietu, kad stāvējām Zem tribīnēm. Kā mani izraudzījās gaisma un tumsa. Kā es viņu satiku klubā. Visus brīžus kopā ar viņu. Viņš liecās tuvāk lai noskūpstītu mani, bet es iesaucos.
-es atceros Markuss. Tu mani neskūpstīsi. Es ar bijušajiem neielaižos... lūdzu ej prom.-
Markuss izgāja no istabas. Es raudzījos pa logu un atcerējos visus. Atcerējos visu kas noticis ar mani. Kā es biju kopā ar Markusu. Un ka man ir labas attiecības ar Tristanu. Tikai savu brāli Denjelu es neatcerējos. Es vēlos viņu atcerēties....
Ir tik grūti pa māju pārvietoties ar kruķiem. Tas ģipsis ir neērts. Tristans šad tad atnāk pie manis. Nu dažas teizes dienā. Viņšpar mani ļoti rūpējas. Kad mēs atkal skatijāmies filmu es iejautājos..
-klau, mans brālis ir labs brālis?-
-jā. Viņś vienmēr par tevi rūpējās. Tā pat, kā tavs bijušais.-
-Markuss?-
-nē. Entonijs.-
Es uz viņu paskatījos tā, itkā manās acīs būtu jautājuma zīmes.
-tu viņu ļoti mīlēji. Un viņš tevi arī. Taču tu viņu pameti lai pasargātu.-
Es uzliku galvu uz Tristana pleca. Viņš aplika savu roku ap maniem pleciem un mēs skatījāmies filmu.....
