Mēs paēdam, un izdomājām paskatīties filmu. Mēs skatījāmies filmu ,,krēsla."
-tas ir kautkāds murgs.-
Tristans filmas vidū noteica. Es paskatījos uz viņu, un iesmējos.
-amm......dzirdēju, ka šodien pie kautkā esot tusiņš.-
-jā, tas pats, kas pirms četriem gadiem.-
-pareizi, šodien taču ir tas datums. Bet tu negribētu aiziet?-
-ja tu vēlies.-
-labi. Iešu sataisīties.-
Es uzvilku kleitu, baltas kediņas, un ādas jaku. Uzkrāsojos un gāju uz dzīvojamo istabu.
-es esmu gatava. Mums vēl itkā ir daudz laika. Bet tev jau arī ir jāsataisās.
-jap. Aizbrauksim pie manis. Un tad vēl līdz Kianam. Varbūt viņš arī gribēs nākt.-
-labi.-
Mēs aizbraucām uz Tristana māju. Es pasēdos dīvānā.
-es aiziešu nomazgāties, un pārģērpties.-
-labi.-
Viņš aizgāja.
*pēc kādas pusstundas.*
Viņš beidzot nonāca lejā. Es visu šo laiku sēdēju telefonā.
-braucam?-
Viņš paņēma atslēgas no galdiņa pie durvīm un attaisījis durvis, izstiepa roku itkā gaidīdams, kad es iziešu. Es piecēlos, paņēmu somiņu un izgāju ārā. Mēs aizbraucām pie Kiana. Protams neviens nepateica viņam, ka mēs atbrauksim. Kad viņš atvēra durvis, viņam mugurā nebija krekls. Es paskatījos uz viņu un sāku smaidīt, roku pielikusi pie mutes.
-kas ir?-
Viņš noplātīdams rokas jautāja.
-nekas.-
Es atbildēju, un mēs visi trīs sākām smieties...
