-tovakar mēs ar Markusu gājām no tās ballītes, uz kuru jūs bijāt. Es tevi tur redzēju. Lai gan biji maza, es tevi vēroju. Zinu, es tagad pēc pedofila izklausos. Mēs ieraudzījām, ka jūs stāvat tur mašīnas priekšā. Es uzreiz skrēju tevi glābt. Markuss izglāba to Egiju vai kā tur.... Man nācās tevi palaist, taču es to negribēju. Mēs ar Markusu centāmies tevi atrast, un sastrīdējāmies.-
-jā. Ja tu mani būtu atradis ātrāk nekā Markuss, tu arī mani pārvērstu par vampīru?-
-protams, ka nē!-
-tad labi.-
-bet kāpēc tu atbrauci uz šo pilsētu?-
-es bēgu no viņiem.-
-viņiem? Vampīru medniekiem?-
-nē?-
Es pasmējos. Un tad atkal sabēdājos, jo man pietrūkst visi draugi.
-es sapratu, ka tur vairs nevaru palikt. Es apdraudu savu brāli, puisi un pārējos draugus. Arī Markusu. Es aizgāju pie Entonija un...-
-kas ir Entonijs?-
-mana brāļa klasesbiedrs. Mans itkā puisis, itkā bijušais. Es pateicu ka viss cauri.-
-tad jau tu tagad esi brīva.-
-laikam. Bet es viņu joprojām mīlu.-
