Un viņa atkal iemīlas.
Viņa iemīlas it visā.
Katrā skaistajā dobes ziedā,
Katrā skatlogā,
Kleitā un ielas kaķī.
Kurpēs, kurās viņa grib
Tērēt visu savu naudu.
Žurnālā un mīlas romānā.
Viņa nespēj tam pretoties,
To vilinājums ir pārāk spēcīgs.
Un viņa iemīla visā.
Smaidā, ko velta mazs bērns,
Klusā skatienā vai
Nejaušā pieskārienā.
Dziesmas taktī
Un mūzikā.
Krāsās, kas redzamas
Īsi pirms saulrieta,
Smaržā, kas pārņem
Zemi pēc lietus.
Katrā peļķē
Un mākonī debesīs,
Kas slīd tik lēni un sapņaini.
Tā grib būt viena no viņiem.
Sēdēt tur augšā un gaidīt
Varavīksni.
Izjust katru tās krāsu,
Kas iet caur viņu.
Sajust vēja pieskārienu
Un saules siltumu
Uz ādas.
Viņa iemīlas katrā vārdā,
Ko lasa Raiņa dzejā.
Un katrā puisī,
Ko sastop N.Spārksa romānos.
Viņa mīl dažādību
Un dievina nelielu rutīnu.
Viņa iemīlas lietus skaņās,
Kas pamodina karstās
Vasaras naktīs.
Pirmajā sniegā,
Kas lēni krīt un vizuļo.
Lapu čaboņā un kastaņos
Vēlā rudenī.
Viņa iemīlas pirmajos
Sniegpulkstenīšos un tulpēs,
Kas tirgū rindojas uz galdiem.
Viņa iemīlas visos,
Meklējot sevi.
YOU ARE READING
2017.
PoetryRakstu ko līdzīgu dzejai. Savas slēptākās domas, pārdomas, sajūtas un pārdzīvojumus pārrunāju ar papīru. To es mīlu - to sajūtu, kad paņem zīmuli rokā. Nekad nelaboju savus darbus, jo, manuprāt, tas uzreiz pārveido to, kā konkrētajā brīdī esmu jutus...
