Dažkārt viss, kas tev ir vajadzīgs, ir ceļš.
Tev šķiet, ka ceļu ir pārāk daudz un nezini, kurš ir īstais.
Tev tikai vajadzīgs virziens.
Tev trūkst spēka un jūties viens.
Tev vajadzīgs neliels grūdiens.
Tu klupsi un kritīsi.
Tu atkal celsies.
Un atkal kritīsi tik dziļi, ka neredzēsi vairs izeju.
Tu būsi izmisis un vīlies.
Tu būsi tukšs.
Bet tu atkal celsies.
Dzīvē viss balstās uz sevi pašu.
Jā, protams, tu vari ticēt, ka ir kas augstāks, ir kāds kas kaut ko izlemj mūsu vietā un mums tajā nav nekādas balss tiesības.
Kaut kas mūs vada.
Tikai kas?
Varbūt tie esam mēs. Tie mēs, kas paslēpuši dziļi sevī. Tie, ka paslēpušies no draugiem, no paziņām...
No sevis.
Tas "kāds" tevī ir. Un tu to jūti.
Nē, tu to zini.
Tas esi tu. Tu esi labs, cēls un spējīgs.
Jautājums ir tikai - cik daudz tu dari tā, lai tāds būtu?
Lai tu būtu tu pats.
Cik daudz VĒLIES sevi atbrīvot?
Cik daudz tu gribi būt tu pats. Patiess.
Tu esi.
VOCÊ ESTÁ LENDO
2017.
PoesiaRakstu ko līdzīgu dzejai. Savas slēptākās domas, pārdomas, sajūtas un pārdzīvojumus pārrunāju ar papīru. To es mīlu - to sajūtu, kad paņem zīmuli rokā. Nekad nelaboju savus darbus, jo, manuprāt, tas uzreiz pārveido to, kā konkrētajā brīdī esmu jutus...
