Vienmēr kādā paliek aizvainojums.
Tas ir strīds pie kases.
Nesaprašanās ar bibliotekāri.
Citteiz tās ir attiecību beigas, bet citreiz tas ir ir politisks konflikts, kas iet jau vairākus gadu desmitus un iesaistītajiem pat nav personisks.
Kādreiz tas varbūt ir strīds ar mammu, tēti, brāli vai māsu.
Vēl kādreiz, ieejot istabā, gar tevi luncinās pārlaimīgs subs, un neatbildēts paliek jautājums par to, kurš apēda bulciņu, kas stāvēja uz galda.
YOU ARE READING
2017.
PoetryRakstu ko līdzīgu dzejai. Savas slēptākās domas, pārdomas, sajūtas un pārdzīvojumus pārrunāju ar papīru. To es mīlu - to sajūtu, kad paņem zīmuli rokā. Nekad nelaboju savus darbus, jo, manuprāt, tas uzreiz pārveido to, kā konkrētajā brīdī esmu jutus...
