Dažkārt ir vajadzīgs klusums ap sevi.
Tikai klusumā es sevi dzirdu.
Kā joņo simtiem domu un jūtu.
Kā meklēju atbildes,
Kuru nav.
Es dzenos un dzenos, skrienu un skrienu,
Jau jūtu, ka esmu pavisam tuvu,
Līdz...
Rimstos un stājos.
Un atkal ir klusums -
Tik pazīstams un tuvs.
YOU ARE READING
2017.
PoetryRakstu ko līdzīgu dzejai. Savas slēptākās domas, pārdomas, sajūtas un pārdzīvojumus pārrunāju ar papīru. To es mīlu - to sajūtu, kad paņem zīmuli rokā. Nekad nelaboju savus darbus, jo, manuprāt, tas uzreiz pārveido to, kā konkrētajā brīdī esmu jutus...
