Sober

14

Brīvdienas bija beigušās. Mans brīdis patvērumā bija beidzies un tagad bija laiks atgriezties mājās, ierastajā dzīvē. Un tas; kas mani biedēja visvairāk bija atgriešanās pie Teilora.

Es biju pastāstījusi Bekijai par telefona zvanu, bet, protams, biju noklusējusi puiša draudus. Nebija vajadzības uztraukt draudzeni, es negribēju, lai viņa satraucas par manu dzīvi, tagad, kad meitene izskatās tik laimīga. Viņa bija sarunājusi, ka Džeisons viņu apciemos un abi jau skatījās biļetes, kuras puisis iegādāsies savā algas dienā.

Es tiešām priecājos par draudzeni, viņa bija pelnījusi kādu īpašu cilvēku savā dzīvē. It īpaši pēc divu ar pus gadu pārtraukuma. Viņas iepriekšējās attiecības bija katastrofa un Džeisons tik tiešām šķita jauks puisis, kurš beidzot būs spējīgs apmierināt Rebekas trakulīgo personību.

Harijs bija aizbraucis vakar, un ja godīgi, dažas asaras bija noripojušas pāri maniem vaigiem. Protams, asaras es atļāvos ripināt tikai dušā, kur biju pavisam viena ar savām domām un jūtām. No puiša es biju saņēmusi vienu ziņu.

'Esmu veiksmīgi ticis līdz Ņujorkai. Paldies Tev, par lieliskajām brīvdienām, Evelīna o'Donela.
H. '

Īsā ziņa man lika psmaidīt, tomēr es zināju, ka tas arī būs viss. Viss mans sapnis ir beidzies. Harijs bija lielisks puisis, bet mēs bijām kopā tikai uz brīvdienām. Mūsu ceļi šķīrās vakar un mēs nebūsim nekas vairāk par 'viena ziņa divos mēnešos' cilvēkiem. Mums katram bija sava dzīve, kaut gan par viņa dzīvi un ikdienu es īpaši daudz nezināju.

Paskatījos uz Bekiju, kas sēdēja ietinusies Džeisona rokās, izskatoties pēc mazas meitenes, kas atradusi drošu patvērumu. Pat nepārmijot ne vārda ar draudzeni, es zināju, kas notiek viņas galvā, es zināju par ko viņa domā.

Bekija bija sāpināta. Viņas iepriekšējās attiecības bija nežēlīgas pret meiteni. Viņas puisis bija viņu piekrāpis, ne vienu, ne divas, pat ne trīs reizes. Viņš palēnām bija izveidojis vēl vienu dzīvi aiz viņas muguras, kamēr meitene bija puisim akli uzticējusies. Es zināju, ka viņa joprojām vaino sevi par to. Bekija vienmēr saskatīja savu vainu tur, kur tās galīgi nebija. Viņai bija grūti uzticēties kādam citam, un es viņu pilnībā sapratu.

Viņa negribēja atlaist Džeisonu, tikai doma par puiša atstāšanu meiteni biedēja. Viņa nezināja, vai puisis stāstīs patiesību, vai ielēks gultā pie nākamās tūristes, kas iekritīs viņam acīs. Un pat ja no malas es redzēju, cik ļoti Džeisons ir Bekijai pieķēries, ko saka viņa acis, ik reizi, kad viņš skatās uz meiteni, es zināju, ka viņam var uzticēties, Bekijai tas ir jāsaprot pašai. Es varētu stundām ilgi viņai stāstīt, ka viņa var uzticēt viņam savu sirdi, draudzene man neticēs.

Ar mani bija savādāk. Mēs ar Teiloru bijām kopā jau dažus gadus. Viņa pagātne bija žilbinoši tīra, es zināju, ka viņš nekad nav krāpis savas bijušās draudzenes. Tomēr mana nebija. Dažus gadus atpakaļ es biju attiecībās ar kādu, kuru es patiesībā nemīlēju un pat nerespektēju. Attiecības, kas mani saistīja ar šo cilvēku bija tīri fiziskas. Viņš bija atzinies man mīlestībā un es, to nemaz nejūtot, biju atbildējusi ar tiem pašiem vārdiem. Kādu laiku pēc tam, es biju iekritusi gultā pie kāda cita, joprojām esot attiecībās. Un visi, kas mani pazina, par to uzzināja. Es jutos pretīgi, es jutos tā, it kā būtu noziegusies. Patiesībā es biju. Pat ja es šo puisi nemīlēju, man nebija nekādu tiesību pret viņu tā izrīkoties, man nebija tiesību likt viņam domāt, kur viņš bija pieļāvis kļūdu.

Tajā brīdī manā dzīvē ienāca Teilors. Es ar viņu stundām ilgi varēju runāt par savām kļūdām, par to, cik slikti es jutos, par to, ka es pilnīgi biju zaudējusi jebkādu pašcieņu. Viņš palīdzēja man tikt tam visam pāri, viņš parādīja, ka tā bija tikai viena kļūda, un tas nekādā veidā neietekmēja mani kā personu. Kamēr, viņš mani lēnām dziedēja no tā, ko es pati biju izdarījusi, es pat nepamanīju, ka biju viņā iemīlējusies. Es vairs nespēju bez viņa skaidri padomāt, es nespēju pieņemt lēmumus. Man vajadzēja šo puisi.

"Bekij, mums jāiet." izrāvusi sevi no domām, es skumjā balsī uzrunāju draudzeni. Viņa joprojām nebija atraisijusi rokas no Džeisona kakla. "Mūsu lidojums ir pēc stundas, un mums vēl jātiek cauri visām pārbaudēm."

Meitene pamāja ar galvu, un es fiziski izjutu viņas sāpes, kad puisis turēja viņas seju savās plaukstās un skaidroja, ka viņi atkal drīz tiksies.

Mēs piereģistrējām bagāžu, izgājām cauri pārbaudēm, kur man jau atkal bija jāatver soma, lai lidostas darbinieki pārbaudītu vai tajā nav nekas aizdomīgs, un beigās atradām vietu cilvēku pārpildītās kafejnīcas stūrī, lai iedzertu tasi nežēlīgi dārgas kafijas. Visu šo laiku Bekija bija slaucījusi asaras no saviem vaigiem. Es nezināju kā viņai likt justies labāk, es varēju vienīgi saņemt meitenes plaukstu un tādā veidā parādīt, ka es esmu tepat, un vienmēr viņu atbalstīšu.

Viņa skaļi nopūtās, paceļot savas acis pret mani. "Es nekad nebūtu domājusi, ka nedēļas laikā varētu kādam tik ļoti pieķerties."

"Tu neesi vienīgā, kas ļāvās jūtām, mīļā." Pasmaidīju draudzenei, aizliekot vienu no savām blondajām matu šķipsnām aiz auss.

"Es zinu." Bekija nebēdnīgi pasmaidīja uz manu pusi.

"Es nerunāju par sevi." Piemiedzu draudzenei ar aci. "Tavs princis arī ļāvās savām jūtām, viņš ir ar tevi apsēsts, Bek!"

Draudzene nolaida savas brūnās acis. "Man šķita, ka Roberts arī bija ar mani apsēsts, bet mēs abas zinām, kā tas beidzās."

"Džeisons nav Roberts. Es to redzu. Un ja tas Tev kaut ko nozīmē, tad es Džeisonam pilnībā uzticos, Bekij. Viņš tevi nepievils un nesāpinās."

Bekijas telefons novibrēja uz galda, un tajā parādījās Džeisona vārds. Tajā pat brīdī meitenes sejā atplauka milzīgs smaids.

"Viņš nākammēnes brauc pie manis!" Viņa iesaucās un pagrieza telefonu pret mani, kur es redzēju bildi ar apstiprinātām lidmašīnas biļetēm uz Londonu.

Manā sejā parādījās plašs smaids. "Es esmu tik ļoti priecīga par jums abiem, Bekij. Tu to biji pelnījusi."

Rebeka joprojām smaidīja, kamēr viņas pirksti skrēja pāri telefona ekrānam, ļaujot draudzenei uzrakstīt ašu atbildi.

"Un kā ir ar tevi un Hariju?"

Es iesmējos, kad tauriņi manā vēderā uzdejoja, tikai dzirdam puiša vārdu.

"Viss cauri. Tā bija tikai īsa laika kavēšana gan man, gan viņam." Draudzene paskatījās uz mani ar skatienu, kas skaidri vēstīja, ka viņa zin, ka es meloju. "Pie tam man ir jānoskaidro lietas ar Teiloru."

"Lai Tu vari atgriezties pie savas laika kavēšanas." Bekija nomurmināja, pirms pabeidza savu kafijas krūzīti.

Man nebija ko noskaidrot ar Teiloru. Es biju sapratusi, ka vairs negribu puisi savā dzīvē, bet viņa draudi joprojām skanēja manā galvā, un es zināju, ka šī šķiršanās būs vairāk kā sarežģīta.

čaviņ! Atceries uzspiest mazo zvaigznīti! Paldies! :))