Neapoles Noslēpumi - ceļojums uz Itāliju -1-

VII

Mans skatiens apstājas pie manas apakšveļas manas istabas vidū. Kas notiek?

Vēl reizi pārskatot istabu, sajūtu priecīgas emocijas par to, ka ,tomēr, esmu mājās. Bet kas notiek?

Es pamanu savu telefonu zem gultas un ieslēdzu to.

Daudzas neizlasītas ziņas no māsas un pāris zvanu no Līvas. 

Tad man blakus kaut kas sakustas un vīrieša roka apķer mani ap vidukli. Pie.. visiem... velniem.

Cik vien lēni varēdama, es pagriežos un ieraugu blondo puisi, kuru vakar satiku ballītē. Viņam bija atauguši, gaiši mati, garas skropstas un labi redzami ķermeņa muskuļi. 

Es gaisu ieelpodama, cik vien klusu spēdama, izšļūcu no gultas un pagaidot pāris sekundes, aizlidoju uz vannasistabu, uzreiz zvanot Līvai.

Viņa atbildēja pēc pāris, man tik ilgiem, telefona pīkstieniem - ''Jā?''- Līvas balss parādījās un es uzreiz saklausīju, ka viņa smaida.

''Kas pie visiem velniem ir tas puisis?''- es nobubināju

''Nu, sirds mana, es nezinu, tu viņu vakar atradi, ne es''- viņa pasaka un sāk ķiķināt

''Kā tas vispār notika?''- es pajautāju, apskatot sevi spogulī. Viss vakardienas grims vēl bija uz manis. Un arī mazs zilums uz kakla. 

''Nu, es daudz ko neatceros, jo nebiju tev blakus. Bet tu vakar nedaudz vairāk iedzēri nekā vienmēr un sāki ar viņu flirtēt. To viņš arī, laikam, gaidīja, jo pēc desmit minūtēm, es jūs atradu jau uz dīvāna, kopā, kā viens veselums'' - viņa sāka smieties 

''Bet kā..''- es iesāku, bet viņa iespraucās - 

''Nu jā, un pēc vēl dažiem brīžiem es ieraudzīju kā jūs abi iegājāt kādā istabā un pazudāt uz kādu brīdi. Es pēc laika sāku uztraukties un gāju tev pakaļ, bet istabā tevi neatradu. Viena cita meitene pateica, ka tu paņēmi jaku un notinies projām'' - Līva pasaka

Vienu brīdi klusēju, jo pāris momentu no vakara jautrumiem sāka parādīties manā prātā. 

Dīvāns. Skūpsti. Glāsti. Istaba. Gulta. Emocijas. Ideja aizskriet prom no ballītes. Viņa acis un roka, kas veda pa tukšo Vecrīgu. Manas atslēgas. Gulta. 

''Nuja. Piedod, ka šitā tevi pametu, nezinu kas man vakar bija uznācis. Vienmēr esmu nedaudz vairāk atbildīgāka.'' - es nosaku un apsēžos uz aukstām flīzēm.

''Nekas saule, viss labi. Es sapratu, ka tev tas bija vajadzīgs ''- viņa nosaka un es esmu pateicīga, ka man ir tik saprotoša draudzene. 

''Kā tev gāja ar savu puisi?''- es pasmaidu

''Nuuu'' - klausulē sadzirdu smaidu - ''šodien ejam uz īsto randiņu'' - viņa izklausījās laimīga.

''Esmu priecīga par tevi''- es tiešām esmu. ''Sazvanamies vakarpusē, pastāstīsi kā tev gāja radiņā''- es pasaku

''Un tu man pastāstīsi kā tev gāja ar tava puiša izdzīšanu no tavas mājas''- viņa nosmejas un es nolieku klausuli.

Es piespiežu savu galvu pie aukstās vannas malas un mēģinu savākt visas problēmas un domas vienā čupā. 

Tik daudz problēmu, un es atrodu vēl vienu, papildus. Lieliski Anna. Tu esi vienkārši problēmu atradēja. Jo tagad galīgi nav laiks priekš puiša.

Es klusiņām izeju no vannasistabas un atrodu puisi sēdus uz gultas, kas vilka džinses. 

''Labrīt''- mani ieraugot viņš pasmaida, pieceļas no gultas, pieiet man klāt un saldi noskūpsta. - ''Es biju domājis, ka rīts sāksies ar saldiem skūpstiem un ilgiem apskāvieniem un vēlāk kafiju, bet nu tā kā tu vēlējies noslēpties vannas istabā, es noskūpstīšu un apskaušu tevi tagad'' - viņš pasmaida un iekļauj mani savā apskāvienā. Viņš ir daudz garāks par mani un viņam ir lielisks sportisks ķermenis. Un arī smaržo viņš lieliski. 

''Nu ko, būs man kafija no rīta vai nē?''- viņš iesmejas un paskatās uz mani no augšas.

''Jā, jā, protams'' - es pasmaidu un aizeju uz savu mazo virtuvīti uztaisīt viņam kafiju. Kas vispār notiek???

''Nu pastāsti man, vai tev patika iepriekšējā nakts?''- viņš pajautā kamēr mēs sēdējām pie virtuves galda, pilnīgā klusumā.

Es tomēr gaidīju, ka viņš ātri aizlaidīs prom, bet viņš man izveidoja vēl trakāku situāciju un palika, jautādams dīvainus jautajumus.

''Nuu..''- manā galvā tagad bija bingo rullis, no kura man vajadzēja izvilkt vienu atbildi no tām tik daudzajām, kas griezās iekšā - ''ja godīgi es neko neatceros'' - es izvēlējos atbrīvoties no viņa. Jo vienalga nekādas intereses par viņu, man nav.

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Vēlos atvainoties par tik ilgu pazušanu! No šī brīža centīšos rakstīt biežāk!

Un paldies visiem, kas lasa šo stāstu, cerams jums iet pie sirds!

- Autore - A