"Es centos savas domas noslēpt grāmatu lappusēs, bet nekas no mana prāta nevarēja izmest noslēpumainos Gregorījus. Gadiem ilgi neviens nav viņus redzējis, bet tas kā cilvēki uzvedās, izdzirdot viņu vārdu, deva man sajūtu, ka viņi nekad nebūtu pazuduši. Gregorīji turpināja dzīvot cilvēku atmiņās, baumās un stāstos."