Uzzīmētie

4

Tas ilga 5 sekundes.

Tas sauca mani, tevi, viņu, viņa draugus, draudzenes, svešus cilvēkus...

Zvans ilga 5 sekundes.

Zvans sauca mani, tevi, viņu, viņa draugus, draudzenes, svešus cilvēkus.

Skolas zvans sauca mūs uz stundu...
...bet es nezināju, kur doties...
...tāpēc es devos uz priekšu.

Parasta jaunpienācēju pirmā diena skolā. Esmu apjukusi, pazudusi un neko nesaprotu.
Ā, pag! Vajadzētu vēl iekļaut tajā ietriekšanos skolas populārākajā puisī un sanaidošanos ar klases cacām... Tomēr Jevgēnija Dudenko nav tāda.
Es neesmu tāda.

Es gāju taisni pa skolas gaiteni, meklēdama 126. kabinetu, kurā būtu jānotiek manai pirmajai stundai. Es ļoti ceru, ka šejienes skolotāji nav stingri un riebīgi kā manā vecajā skolā Baltkrievijā.
Es šeit blandos jau 7 minūtes, tomēr arvien neesmu izpratusi šīs mācību iestādes arhitektūras plānu. Pa labi no manis ir skolas "sētas durvis", pa kreisi no manis - 143. kabinets. Pārējie audzēkņi jau ir izklīduši pa klasēm.

Apsveicu, Ženja! Tu esi stulba idiote, tu to zināji? Kur bija tava galva, kad tev apkārt bija cilvēki, kam pajautāt ceļu? Tas nav diez ko patīkami - stāvēt nepazīstamas ēkas vidū vienai pašai, apjukušai un izmisušai...

Dzirksts. Vētra. Glābiņš.

Atvērās sētas durvis un ienāca divi zēni. Viņi oda pēc cigaretēm un izskatījās tik pat apjukuši, cik es.
Es ātri centos savākt sevi un mainīt šo ne pārāk daudzsološo situāciju par labu man.

Ž: Umm... Sveiki, vai jūs nevarētu man pateikt, kur atrodas 126. ka...

Viens no zēniem man aizspieda muti un izstūma ārā pa durvīm. Mēs nonācām skolas parkā un situācija palika vēl stulbāka.

K: C'mon, tev neviens nav mācījis būt uzmanīgai?

A: Kris, man šķiet, ka viņa vēl nezin mūsu noteikumus.

Umm... ko? Mana apjukusī sejas izteiksme noteikti būtu labs interneta mīms.
Viņi sāka runāt savā starpā un es beidzot varēju viņus abus aplūkot tuvāk. Viens zēns izskatījās pēc krieva. Viņam bija brūnas acis un kantaina seja. Viņa izteiktie vaigu kauli jebkurai meitenei liktu sajukt prātā... Kaut kas tomēr nebija pareizi. Zem acīm zili riņķi un āda - dzeltenīga. Neprofesionāls cilvēks teiktu, ka šis zēns daudz spēlē datorspēles, tomēr man šķiet, ka viņš naktīs klaiņo apkārt, jo acīs nebija tik daudz asiņu.
Par Krisu nosauktais izskatījās pēc ķīnieša un amerikāņu filmas zvaigznes krustojuma. Viņam bija skarbi sejas vaibsti (līdzīgi kā pirmajam zēnam) un šauras acis, kas zvēroja. Acīmredzot, viņš ir ļoti agresīvs tips... Vai arī neizgulējies.

Es izlēmu pārtraukt viņu sarunu par "to dumjo skuķi". Nav diez ko patīkami, kad tevi tā sauc divi simpātiski vienaudži.

Ž: Hei, piedodiet, ka es te vēl arvien stāvu, bet es varu jums visu izskaidrot. Mani sauc Ženja un es esmu jauniņā, kurai šobrīd notiek stunda 126. kabinetā un kura nesaprot neko no savas dzīves, matemātikas un šībrīža situācijas. Varbūt atbildēsiet uz dažiem jautājumiem?

Varbūt tas bija nedaudz par traku, bet man ir vienalga. Krisa attieksme pret mani nebija pareiza! Netaisos izlikties balta un pūkaina.
Zēns, kas izskatījās pēc krieva uz mani paskatījās, pacēla uzaci un novērsās. Skatiens bija pietiekami ilgs, lai sapratu manu egoistisko nostāju.

A: Ehh... Sveika, Ženja! Tava atvainošanās tiek pieņemta. Es piekrītu, ka Kriss reaģēja pārāk agresīvi, bet patiesībā viņš tāds nav. Starp citu, mani sauc Alekss.

Ž: Cik naktis jūs neesat gulējuši?

Kriss sastinga. Šo jautājumu pat es negaidīju no sevis.

A: Kā tu zini?.. Ā, paga... Jā... Daudz. Mums ir savas darīšanas, kurās tev labāk nelīst.

Alekss aizgriezās no manis. Varēja manīt, ka šis jautājums viņu ir izsitis no sliedēm.
Kriss jau izskatījās mazāk šokēts, bet arvien noguris un nedaudz izmisis par nestandarta situāciju.

Ž: Nu labi, bet jūs arvien esat man parādā pāris atbildes uz jautājumiem. Un - teikšu tā. Man drīkst uzticēties. Ja godīgi, jūs pat varētu man palīdzēt ar manu mazo misiju. Es uzticēšos jums, jūs uzticēsieties man. Pavisam godīga informācijas un palīdzības apmaiņa.

Bum! Ko es tikko pateicu? Ā jā!
Izdevīgu patiesību.