Fēlikss jau no paša rīta jutās diezgan drūms. Viņš sapņaini vēroja gar sava biroja logu traucošos dzīvo satiksmi, kad slaida biroja asistente viņu iztraucēja:
- "Vēl vienu kafiju, Fēlikss?"
- "Būtu jauki, Dženij! Paldies!"
Viņam patika šī sieviete, bet viņš to neizrādīja, jo attiecības ar sievu bija svētas. "Likteni nedrīkst izaicināt," viņš tādos vājuma mirkļos mēdza sevi domās nomierināt, kaut arī Dženijas formas bija tieši tādas, kādam Fēliksa izpratnē jābūt sieviešu etalonam. Fēliks diezgan veikli prata aizgaiņāt nevietā iedomātās fantāzijas un pievērsties realitātei. Viņa pirksti telefonā veikli atrada Reno vārdu, kurš nu jau bija pievienots telefona favorītu sarakstam, un nospieda uz tā.
- "Reno, sveiks! Šodien ir TĀ diena. Kā Tev iet ar Holandes apgūšanu? Ok, dod ziņu, kad viss tur gatavs. Piedod, man jāiet..."
Viņš vēl knapi bija pabeidzis sarunu, kad viņa kabinetā ienāca viņa jaunais paziņa.
- "Gustavson, sēdies. Roku es tev nedošu – nav mums te nekāda biznesa tikšanās."
- "Redzu, ka esi pastrādājis, lai izošņātu kaut ko par mani. Nu, un ko vēl atklāji bez mana uzvārda?"
- "Neko īpašu."
- "Labi, tad ko jaunu pateiksi?"
- "Neko īpašu. Es jau tev to pat iepriekš rakstīju - ej ellē!"
- "Wow, Blūm! Padomā par sekām! Mans brīdinājums VID ēkā nebija vēl nekas, salīdzinoši ar to, uz ko esam spējīgi. Tu neesi vienīgais, par kura drošību tev tagad būs nopietni jāpadomā."
- "Es nolēmu par jums ziņot. Par drošību esmu padomājis. Tagad tinies. Man ar tevi vairs nav, par ko runāt."
- "Tu sev paraksti spriedumu, Blūm! Fatāla kļūda, fatāla kļūda!"
Kad Gustavsons aizgāja, Fēlikss beidzot izvilka no galda apakšas rokas. Tās abas kopā turēja gatavībā nesen iegādāto pistoli. Tomēr stress bija tik milzīgs, ka visvairāk Fēlikss uztraucās, ka trīcošās rokas pašas nejauši nospiedīs gaili. Ielicis pistoli galda atvilktnē, Fēlikss vēlreiz uzgrieza Reno numuru.
- "Piedod, vecīt, es to nevarēju. Es nedošu tiem maitasgabaliem ne centa. Es viņus atkal pasūtīju. Ko darīšu? Nezinu. Savākšu sievu un kaut kur jānogaida, kamēr putekļi nosēdīsies. Sazvanāmies vēlāk."
Fēlikss pavēra kabineta durvis un uzsauca:
- "Dženij, lūdzu paņem biļetes man un sievai uz tuvāko reisu uz Britu Virdžīnu salām."
Visbeidzot Fēlikss telefonā nospieda uz ieraksta Boss.
- "Helēna, mīļā, paklausies uzmanīgi! Aizslēdz mājas durvis un nelaid nevienu iekšā. Piedod, bet met visu pie malas un taisies. Pēc stundas būšu tev pakaļ. Lidojam padzīvot un pastrādāt uz kādu ilgāku laiku no citurienes. Mīlu tevi!"