RAIN : BROKEN | 2 | Jeon Jungkook FF ✅

32. daļa

Bija agrs rīts,kad pamodos. Es lēni atvēru acis un paskatījos,cik ir pulkstenis.
- Tikai 7:30? - Es nopūtos un ieliku savu seju,atkal spilvenā,taču pagāja brīdis,līdz es pagriezos uz otru pusi un ieraudzīju guļošu Jungkooku.
Atceroties,iepriekš nakts notikumus,man piesarka vaigi un es pat nezinu,kāpēc.
Nakts tiešām bija neaizmirstama,kā viņš man to solīja un tagad es jutu,ka nevarēšu vairs izkāpt no gultas,jo man nebija vairs spēka.
Es nemanāmi pasmaidīju pie sevis un jutu,ka man uzmetas zosāda.
Oh...es biju pilnīgi plika..akdievs..
Taču pēc tā tas likās dabiski un es piespiedos Jungkookam tuvāk,lai uzņemtu no viņa kādu siltumu.

Tad uzreiz,Jungkooks sāka grozīties un apķērās man apkārt,līdz pievilka mani sev tuvāk,klāt.
Man uzreiz palika siltāk un es ietinu mūs segā,mazliet dziļāk.
Mana seja tagad bija uz viņa atslēgas kaula un es paņēmu brīdi,lai iesmaržotu viņa maigo ādas aromātu,kas atkal bija,kā laima un svaigas ziepes.
Es nopūtos no laimes un turpināju sapņot tālāk.

Pēc 2 stundām.

Es atkal pamodos,bet šoreiz no kaut kāda trokšņa.
Es momentā atvēru acis un pamanīju,ka kādam zvana. Es prātīgi izrāvos no Jungkooka apskāviena,lai paskatītos,kuram telefons zvana.
Skaņa nāca no Jungkooka biksēm,kuras mētājās pie zemes. Es ātri izlecu no gultas un gandrīz aizķēros,jo man visas maliņas sāpeja un notupos pie viņa biksēm,lai atbildētu,jo es negribēju,lai Jungkooks pamožas.
- Ja? - Es čukstēju.
Iestājās klusums.
- Y/N? - Tas bija Jimins,kurš nedroši prasīja.
- Jā...Jungkooks pašlaik guļ..- Es atkal čukstot,atbildēju.
- Oh...nu...viņam vienalga jāmožas,jo mums ir Comeback Talk šovs plkst.11:30 un tagad ir 10:20..tāpēc viņam un mums laicīgi jāsagatavojas..pamodini viņu. - Jimins skaidroja.
- Labi...es pamodināšu viņu. - Es klusi sacīju.
- Centies viņu neaizkavēt,tāpēc,ka es zinu,ka viņam patīk kavēt,kad esat kopā...piedod,bet tā ir. -
Es klusi iesmējos.
- Viss būs kārtībā..Tavs Kookie būs augšā,kā štiks. - Es viņu uzmundrināju.
- Mans Kookie? - Jimins pārjautāja,bet es smejoties,noliku klausuli,lai neievilktu šo sarunu,vēl ilgāku.

Es telefonu ieliku atpakaļ bikšu kabatā un piecēlos kājās.
Kad pagriezos,man iestājās šoks.
Jungkooks jau bija pamodies un viņš vienkārši pētīja mani.
Zinot,ka esmu pilnīgi plika,viņam acis riņķoja pa visu manu ķermeni un vēl lielāku kaunu es nebiju dabūjusi,jau ilgu laiku.
Viņam sejā bija smīns.
- Nebiju domājis,ka pamodīšos no rīta,ar tik skaistu skatu priekšā...- Viņš atkal mani kaitināja.
Es momentā noreaģēju un saķēru gultas segu,kas bija Jungkookam virsū,lai sevi aizsegtu,taču nepadomāju,ka viņam tā pati situācija.
Vēl labāks rīts nevarēja būt...
- Hey! - Viņš momentā izleca no gultas un pieskrēja pie manis. - Es tev atļāvu tā darīt?- Viņš jautāja,kad saķēra segu,kas bija ieķērusies manās rokās un ar to biju aizsegusi arī savu seju,lai neredzētu viņu,tādā paskatā.
No rītiem man tas likās apkaunojoši.
- Vari apģērbties? - Es caur segu prasīju.
Viņš iesmējās un tajā vietā,lai ietu un apģērbtos,viņš satvēra mani aiz vidukļa,kur sajutu viņa siltās rokas,jo man visa aizmugure nebija aizklāta.
Viņš pievilka mani tuvāk un tagad viņa rokas bija man uz muguras.