Dramatisks stāsts par Nabaga Filisu, kurai dzīvē nekad nav gājis pa vieglo.
Visi viņas klasesbiedri, "draugi" un pat akmeņi ir kā pretinieki viņai, sagādājot ikkatru dienu viņas nebeidzamajā mūžā tik pretīgu, cik vien iespējams.
Jau no agra vecuma es zināju, ka neesmu kā citas meitenes. Man nepatika rozā krāsa un rotaļas ar lellēm; es labāk pavadīju savu laiku fantazējot par filmas "Krēsla" varoni Džeikabu un viņa karsto presīti. Atšķirībā no citām meitenēm es klausos pop bandu "Brainstorm", jo man patīk Māra Mihelsona labās atmosfēras raisošā balss. Tagad man jau ir 14, un es esmu pārliecināta, ka patiešām neesmu salīdzināma ar citiem.
.
.
.
Es atvēru acis. Joprojām atrados vizuālās mākslas kabinetā, kur drausmīgā skolotāja Tulpīte rada mokošu auru, kas apspiež manu talantu. Tulpīte atradās pie mana galda ar ļaunu, noniecinošu skatu vērstu pret manu Džeikaba anime presītes zīmējumu un smagi nopūtās.
Tulpīte: Filisiņ, ko tu dari?
Es: Kāda tev atšķirība? Tev pat nesaprast.
Tulpīte: Saulstariņ, es redzu, ka tev šīs pēdējās dienas nav bijušas tās vieglākās, bet šodien mēs zīmējam koku lapas.
Tulpītei bija taisnība... šīs dienas tiešām ir smagas. Mans crush Dāvis, kurš iet klasi augstāk, ir saslimis un skolā nav jau 3 dienas. Es ļoti pārdzīvoju, un mana ģimene un draugi to ir sākuši ievērot.
Pēc stundas beigām es savācu savas mantas un devos uz mājām. Es parasti nebastoju tādas stundas kā informātiku, bet šodien jutos īpaši nelāgi.
Nonākusi mājās, es pabeidzu Džeikaba jaunāko skici un uzliku to uz sienas. Uzvilku austiņas, ietinos pledā, uzslēdzu lo-fi hip hop playlistu un ļāvu negatīvajām emocijām materializēties asarās un brīvi plūst pār maniem vaigiem, kamēr domāju par savu grūto dzīvi.
¡Ay! Esta imagen no sigue nuestras pautas de contenido. Para continuar la publicación, intente quitarla o subir otra.
