Tā bija mana mamma.
Es viņu neesmu redzējusi jau vairāk kā divus mēnešu,un es ļoti vēlos viņu apciemot,bet man nekad nebija laika.
- Jā mammu? Kā jūties?-
- Saulīt! Es Tevi tik sen neesmu redzējusi! Man ir viss labi! Kā klājas pašai?-
- Viss ir lieliski. Esmu iekārtojusies darbā par sekretāri, priekšnieks ir diezgan jauks,un šodien tikšanās klubā. -
- Kā tikšanās klubā? Ar priekšnieku? -
Un tad es iesmējos.
- Nejau tāda tikšanās mammu,darba tikšanās.- manu seju vēljoprojām klāja smaids.
- Tu tā skaties. Tev ir tikai 18 saulīt.. -
- Nākamnedēļ 19. -
- Nu labi peciņ,labi. -
- Labi mammu,es taisos priekš tikšanās. Vēlāk uzzvanīšu,labi?-
- Nu protams. Tikai neaizraujies. -
- Labii, atā. Mīlu. -
Noliku telefonu uz gultas un vēru vaļā skapi.
Es nebiju īpaši meitenīga,taču skapī bija pāris jaukas kleitas.
Pirmo izvilku sarkanu itkā adītu stilīgu kleitu,tai nebija piedurknes,bet bija garais kakls.
- Tā laikam ir mana mīļākā. - nodomāju.
Tālāk sekoja kurpes. Tās es meklēju kādu stundu. Nopietni.
KO LAI DARA JA MAN IR TIKAI BOTAS?
Tomēr atradu melnas augstpapēžu kurpes,kuras arī kļuva par manām mīļākajām.
Tas pagāja ātrāk nekā es biju domājusi...
Bet tad es apskatījos pulkstenī..
17:55
JAUKI
Es ātri izskrēju arā no istabas un aši uz vannasistabu
Kaut vai man krāsošanās aizņem jau 30 min,šoreiz mēģināšu atrāk.
Paķēru visas vajadzīgās lietas ,un sāku.
Uz acīm es uzliku zelta krāsas acu ēnas,bet uz lūpām tumši sarkano - matēto lūpukrāsu.
Lieliski. Viss pabeigts.
Pulkstens jau bija 18;15.
Es ātri pārģērbos,un devos uzvilkt jaku.
Izejot ārā no dzīvokļa,es to aizslēdzu ar atslēgu.
Nu tad jau sagaidīju taksi,jo ar kājām līdz turienei jājiet stundu..
- Sveiki. Līdz bāram "Koyoti" lūdzu.- es noteicu,iekāpjot taksī.
- Protams.-
B
raukšana likās ilga un garlaicīga. Žēļ ka nepaņēmu līdzi savas austiņas..
Pēc pusstundas bijām jau klāt. Samaksāju šoferim un devos uz bāra pusi.
- BEIDZOT! - Man priekšā parādījās mans priekšnieks.
- Jums arī labdien. - pulkstens bija desmit minūtes pāri septiņiem.
- Man ir tikšanās ar dažiem menedžeriem par manu jauno manuskriptu,tevi vajag tuvumā lai pierakstītu ja vajadzēs,un atcerētos informāciju. - viņš runāja mums ejot pie ieejas.
- Un viss? - es jautāju.
- Varbūt. - un viņa seju izrotāja viltīgs smaids.
Mēs abi iegājām bārā. Šeit skanēja drausmīga mūzika,un viss smirdēja pēc zālītes un cigaretēm.
PROOOTAMS.
- Šeit jau arī viņi ir. Uzvedies pieklājīgi. -
Itkā es te esmu nepieklājīgā?
- Labdien. Šī ir Y/N,iepazīstaties. Mana sekretāre. Y/N, šie ir izdevuma menedžeri ---Tods,Andijs,Logans.-
- Prieks iepazīties. - es noteicu,un iesēdos krēslā blakus priekšniekam.
Vīrieši izskatijās uz 24-28 gadiem.
Patiesībā ļoti simpātiski. Tikai es ne pie velna nesaprotu kurš ir Logans,kurš Tods un kurš Andijs.
Viņi uzsāka sarunu,un Jungkooks iedeva savas sarakstītās lapas.
Man nācās pierakstīt to ko teica Jungkooks. Lielākoties tekstus kā - nedaudz ilgāk paturēt tematu u.t.t. .. -
Tas ilga kādu pus otru stundu,un es biju NENORMĀLI nogurusi.
Un tad,viņi visbeidzot aizgāja.
Nu vīrieši.
Tie te Logans,Tods un Andijs.
Nu tie kurus es neatceros.
Man ir sajūta ka mans ūdens nebija tīrs.
Jeons atviegloti apgūlās klubkrēslā,un noputās. - izrādās nebija nemaz tik slikti. -
- Man arī nebija grūti pierakstīt sīkumus ,kurus normāls cilvēks atcerēsies. - es noteicu.
- Ja? Iedod lapu. - viņš jautāja.
Man tas nepatīk. Taču viņa sejā atkal parādījās smaids.
Es lapu pārlasīju vēl vienu reizi,un iedevu viņam lapu.
Velti.
Nonākot viņam rokās,viņš lapu pārplēsa.
Un pa taisno miskastē.
PALDIES DEBESU GARI
- Tu joko. - es noteicu.
- Katrs normāls cilvēks atcerēsies. - to nosakot viņš piemiedza ar aci,un pameta klubkrēslu piekodinot - izklaidējies sieviete. -
Negaidīti. Taču par brīnumu sāka skanēt mana mīļākā dziesma.
Izklaidešos vīrieti.
Es arī pametu krēslu,un devos pie skatuves,kur visi metās apkārt dejojot.
Lai arī kāds kauns man bija,es turpināju dejot pūlī,iekļaujoties.
Tā pagāja kādas piecas minūtes,līdz sāka skanēt cita,bet es paliku.
.......Un manus gurnus kāds saķēra.
Es aši pagriezos,lai ieraudzītu šo cilvēku,bet...
Manu acu priekšā paverās Jeons.
Viņš ieskatījās manās acīs,un es nevarēju novērsties.
Viņš sāka dejot kopā ar mani kaut ko līdzīgu valsim,un es viņu neatstūmu.
Es tiešām nezinu kas notika, varbūt vienkārši tas tiešām nebija tīrs ūdens.
Un mūsu lūpas saskārās.
आप पढ़ रहे हैं
Ar tevi (Jeon Jungkook FF)
फैनफिक्शनY/n pirmā tikšanās ar jauno priekšnieku nebija diezgan jauka, taču tālākie dienu notikumi ir pilnīgākā katastrofa. Viņa cieš, taču viņš tikai smīn.
