Beidzot šis rīts ir klāt , desmit labāki un gudrākie no desmit labākajām skolām tika izvēlēti apmaiņas programmai.
Un protams , nav ko brīnīties , es tur esmu iekļauta katru gadu un mana draudzene Stefa arī brauks , šogad mēs brauksim uz Parīzi , mīlas pilsētu , jā , esmu ļoti satraukta ,jo jau pēc divām stundām ir lidmašīna.
*trrrrrr* aizgāju pēc telefona , tā bija Stefa . '' Jā , Stef , kas noticis? Nevari sagaidīt? '' es smējos pa visu māju , protams , kurš gan var sagaidīt. '' ES DZIRDĒJU ,KA ARTŪRS ARĪ BŪS !!! '' Artūrs ir viņas bijušais zēns , viņi bija kopā 4 gadus , neticami ne?
''Tas ir super Stef, mēģini aprunāties ar viņu , labi? Un piedod , es vēl pat sakravājusies neesmu, es iešu , mīlu , tiksimies pēc divām stundas'' es noliku telefonu un atgāzos gultā , vēlprojām nespēju noticēt ,ka došos uz Parīzi.. Tā vieta man šķiet kā paradīze.
Pēc stunas beidzot biju sakravājusi mantas , noskrēju lejā nobučoju mammu un atvadījos.
Brauciens uz lidostu bija ilgs un nogudrinošs ,bet te nu es esmu , kāpju lidmašīnā , nepārspējami kautgan esmu lidojusi jau neskaitāmas reizes ,bet tas šķiet neticami. Redzu ,ka Stefa man māj , tas nozīmē,ka vietas mums ir aizņemtas .
Es eju pie Stefas un priecīgi iekliedzos ''Čau , te nu mēs esam , atkal!!'' Mēs abas smējāmies kā kutinātas , es iesēdos un lidmašīna lēnām pacēlās , man bija bail no lidošanas , es saķēru Stefas roku , likās ,ka viņai viņa pārsprāgs.
''Tu laikam nekad nemainīsies..'' Stefa iesmīkņāja un es momentāli aizmigu ,jo nebiju nakti gulējusi , satraukums un prieks par šo iespēju .
