Liktenīgā diena...

766 63 2
                                    

*19.Oktobris*
Es atrados savā plašajā istabā kārtējo reizi klausoties mūziku un dejojot tās ritmā. Agnete sēdēja manā gultā un skatijās uz manām kustībām.
"Pagaidi, es domāju ka šajā brīdī tev būtu jāiztaisno mugura nedaudz vairāk." Viņa teica un paskatijās uz mani ar domīgu seju.
"Labāk?" Jautāju iztaisnojot muguru.
"Jā! Vari turpināt." Viņa teica.
Es gribēju iesākt dejot, bet tad izdzirdēju mammu skrienam augšā pa trepēm. Viņa ieskrēja manā istabā ar aploksni rokā.
"Tas ir tas par ko es domāju?!" Jautāju pieliekot rokas pie sejas.
Mamma pamāja ar galvu. Mēs ātri apsēdāmies uz gultas un es atplēsu to vaļā.

"Kelbijas Jaunkundze,
Ar lielāko prieku esat pieņemta konkursa "Just Dance!" kastingā.
Divdesmit otrajā oktobrī lūdzam ierasties Los Andželosas studijā "Dancing Duo" lai pārbaudītu jūsu spējas.
Ar lielāko prieku,
H.Westlija"

"AAAAAAAAAA! MAMMU ES TIKU! ES ESMU KONKURSĀ!" Es sāku raudāt un apskāvu mammu un māsu.
Pirms divām nedēļām es pieteicos vispasaules lielākajā deju konkursā. Es aizsūtiju savu pieteikumu un domāju ka mani nepieņems, bet kā redzat, mani pieņēma. Vienīgi baidos ka tēvs mani nepalaidīs.
Es atlaidu mammu un māsu, un lūdzu viņas pamest istabu, lai varu koncentrēties uz deju. Visu nakti strādāju pie dejas un no rīta biju aizmigusi uz savas istabas dīvāna. Mani pamodināja māsa.
"Kimuc! Celies!" Viņa mani bikstija.
"Kas ir?" Es dusmīga nomurmināju un gribēju gulēt.
"Iestudēji deju? Tev jau rīt jābūt LA otrā pusē."
"Iestudēju. Man jāizbrauc jau šovakar. Apmetīšos viesnīcā lai nenokavētu tikšanos."
"Labi. Mēs ar mammu domājam tētim neko neteikt. Kad būsi jau izbraukusi tad tikai pateikt, lai viņš nevar tevi atturēt."
"Laba ideja. Kur viņš ir?"
"Darbā. Tu izgulies, bet es tevi pamodināšu ap četriem lai tu vari sataisīties."
"Okey." Es pateicu un gāju uz gultu turpināt gulēt.
Agnete mani pamodināja ap četriem. Saģērbos, uzliku make-up un sakravāju somu uz 2 dienām. Bija pusē seši, un es devos uz autoostu. Piebrauca autobuss un es atvadijos no mammas un māsas.
"Es turēšu par tevi īkšķus!" Mamma piebilda.
"Lai veicas!" Noteica Agnete, noskumusi ka braucu prom.
Iesēdos autobusā un atspiedusies pret logu, skatijos kā slapjais rudens lietus izgrezno autobusa logu.
----------------------------------
Cerams ka patīk pirmā daļiņa! Bildē Kimberlija. 😍

My LifeWhere stories live. Discover now