Piecēlos mazliet ātrāk pirms modinātāja. Ieskatījos telefonā un izslēdzu lai neskan pēc septiņām minūtēm. Paņēmu dvieli un devos uz dušu.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Noskrēju pēc tam lejā uz brokastīm. Ahh šodien man vecāki beidzot nopirks auto ar ko doties uz skolu, lai viņiem nebūtu jāved. Pa ceļam varēšu paņemt arī Gabiju. Paķēru somu un izskrēju arā no mājas jo tēvs jau pīpināja, ka gaida mani.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Viņš nedrīkst nokavēt savu darbu. Jā mēs esam turīgi bet es ar to nelielos nevēles lai ar mani draudzētos naudas dēļ. Vēlos patiesus draugus. Varbūt ja zinātu manu stāvokli tad nebūtu skolā apsmiekls bet vienalga. Tapat ar laiku uzzinās. Visticamāk pēc ballītes ko rīkošu un saliktu instagram bildes bet man jau neviens neseko bac. Atvadījos no tēva. Izlecu pie skolas. Uzliku somu plecos un gāju uz ieeju. Un tur stāvēja tas bariņš. Vińi uz mani skatījās. Tas īpaši neiepriecina. Nu kapēc man tas jācieš. Tas bija aizdomīgs klusums, laikam pirms vētrs, cerams ka ne šoreiz. Ieejot skolā Gabiju satiku tikai pie skapīšiem.
-Labrīt. -Labrīt Gabi. -Kā šodiena? -Pagaidām lieliski. Un tev? Tikai nesaki ka viņi paspēja? -Nē nē viss kārtībā. Ejam? -Jā. -Tagad mūzika.
