Bad Boy.

CHAPTER 1.

Tai vajadzēja būt parastai dienai skolā bet tā nebija jo šodien man jāsāk mācīties jaunā skolā. Ieejot skolā tā bija milzīga. Lūkojoties apkārt uzskrēju kādam blondam puisim kas gāja ar bariņu. Vienkārši bez emocijām pagājuši garām vel paņirgājās kamēr es centos piecelties. Kad biju augšā pie manis pienāca kāda meitene.

-Sveika esmu Gabriela. Īsāk Gabi.

-Patīkami Odrija.

-Tu esi jauniņā?

-Jā.

-Un runājot par to bariņu. No viņiem iesaku turies pa gabalu. Būs pašai labāk. Kā jau pamanīji nav nekādi piemīlīgie.

-Es domāju ka tikai filmās skolās ir tādi bariņi.

-Nē arī šajā vidusskolā. Man sanāk macīties dažas stundas ar trim no viņiem. Kurā klasē iesi?

-Am jauki es cerēju ka iešu normāli skolā. Rakstīts ka 11.a.

-Tev neveicas?

-Kapēc?

-Tā ir mana klase un šodien pat divas stundas mums ir kopā.

-Kādas?

-Matemātika un sports. Rīt ir vairāk laikam ja nekļūdos pāris soprts un mūzika.

-Man nu gan veicas. Kas ir pāris?

-Divas stundas pēc kārtas. Tagad mums ir tā "laimīgā" matemātika. Ejam uz klasi citādi nokavēsim.

-Ejam negribas kavēt un kapēc mums kopā stundas ar divpadsmitajiem?

-Tā šī skola izdomājusi. Nāc es sēžu te, sēdies blakus. Uz aizmuguri nedomā labāk skatīties, negribēsi.

-Tieši aiz mums?

-Viens sols atpakaļ un pa labi. Ja mēs sēžam vidējā pirmspēdējā solā aiz mums viens no viņiem tad divi tie vienu rindu sānis solā beigās. Neuztraucies tā sanāk matemātikā tikai. Pārējās stundas esmu vidū a viņi beigās.

-Pastāstīsi par viņiem ko vairāk?

-Tevi moka ziņkāre ja? Ēšanas starpbrīdī, ne tagad pati saproti kādēļ.

- a ja labi.

-tev padodas matemātika? Man vidēji.

-Man ļoti un patīk.

-Varësi man palīdzēt ja nu kas?

-Protams, Gabij.

/Ēdnīcā./

-Nu kas tad ir ar viņiem?

-Tu laikam mierā neliksies.

-Es gribu zināt.

-LabÄk nebÅ«tu zinÄjusi bet nu ja uzstÄj. TÄtad viņi ir Ĩetri. TrÄ«s iet vienÄ klasÄ" kÄ jau pamanÄ«ji, un viens paraÄ"lklasÄ". Tev stundas sanÄk kopÄ ar Louisu, Nialu un Hariju. Paliek Liams. Liams iet atseviÅÄ·i un viens pats klasÄ" ir normÄls cik zinu bet kad satiekas aiziet galÄ«gi. Nials tas kuram uzskrÄ"ji virsÅ«, blondais Ä«ru puisis pÄrcÄ"lies, bieži apsmej citus, Harijs ir ar Ĩirkaino galvu ļoti lamÄjas, kauns vispÄr nepastÄv kavÄ" atnÄk kad gribas un tÄ tÄlÄk, bieži vien ar Nialu kÄdu apsmej, pazemo. Un paliek Louis, ahh.

-Kas ar viņu?

-Viņš ir kadrs visam. Skolā izceļas uz visu fonu. Viņš ir numurviens no kura turies pa gabalu. Lielākais brunču mednieks. Reti kura skolā ir kurai viņš nav ticis klāt. Pārguļ un aizmirst itkÄā nekas nebūtu bijis. Viena meitene atteica un tad sākās pazemošana ar pārējiem. Ceri lai tevi neievēro. Katru vakaru ir cita. 

/ Sporta stundā. /

Nials - Kas tad te mums ko, desmitajiem plus viena tizlene. ( liela daļā smējās.)

Devos uz citu pusi. Harijs nepacieties apsmēja mani jau pirmajā dienā.

Harijs - Kas ir kājās nestāvi ka klūpi? (Dzirdēju atkal no klases smieklus.)

Nu mans mērs bija pilns.

- Muti brāķēt jau laikam tik māki ka neko citu nejēdz kā piecgadīgs bērns padenes likt, nekas cits jau nav pa spēkam.

Bija dzirdamas skaņas no zāles, kāds pat sajūsminājās.

Harijs skatījās uz mani tik naidīgi.

-Nu nu beidzot pievēri pāksti? Labāk aizej pavirini durvis nekā savu muti.

Louis - Tu to vel rūgti nožēlosi Odrij Montgomerij.