Sapņi

Part 1

Sveiki! Es esmu Nellija Ādersone. Mani var saukt vienkārši par Nelli. Es baigi daudz sapņoju, tas ir mans mīnus. Man saka ka sapņot ir normāli, bet es tā nedomāju. Man ir ļoti daudz sapņu, kurus es nevienam neizstāstu, jo kad man bija 5 gadi, mamma teica tā: "Nelluci, ja gribi lai tavi sapņi piepildītos, tos nestāsti nevienam."
Protams es tam noticēju, un izrādas ka tā tiešām ir!
Nu sāksim stāstu par sapņiem.

Kā jau vienmēr rīts brīvdienās sākas ar to ka esmu Ņujorkā, siltā gultā...un nozvana modinātājs, Jā, liekas ka esmu jocīga jo uzliku modinātāju brīvdienās, bet man vajag iet uz dejošanu.
Picēlos jau, un sajutu ka manas kājas ir ļenganas. Es nokritu. Jau grasījos piecelties, bet atnāca mans suns un man uzleca virsū.
Ei, Ādam! Beidz!!- es teicu sunītim.
Jā, manu suņuku sauc Ādams.
Es jau piecēlos un devos uz virtuvi, jo tante taisīja man pankūkas.
Es dzīvoju ar tanti, jo mamma un tēvs pazuda 8 gadus atpakaļ, kad man bija tikai 8 gadi. Tante ir jauka, vienmēr atbalsta un izpalīdz.
Labrīt Laras tante!- Es teicu.
Labrīt Nelli, nāc ēst tavas mīļākās pankūkas, man tagad vajag uz darbu steigties!- Lara teica.
Paldies Laras tante!- es pateicos.
Lara jau aizgāja prom, bet es ēdu pankūkas un skatījos Tik Tok.
Kad jau paēdu, aizgāju sagatavot drēbes dejām un pati pārģērbos.
Jau izgāju no mājām un gāju uz dejošanu studiju.
Pa ceļam satiku pretim ejošu Hariju Nelsonu.
Harijs Nelsons ir mans klasesbiedrs.
Hej, Harij!- es pasaucu to.
Harijs ieraudzīja mani un gāja pie manīm.
Čau Nelli! Kur tu tagad tā ej baigi ātri?- jautāja Harijs.
Uz dejošanu.- es teicu
Labi, tad ej uz dejošanu! Ataa, satiksimies Pirmdien.- Harijs Teica.
Es jau atnācu un pārģērbos.
Sveiki trener Nil!- es ierunājos.
Sveiki Nelli, beidzot atkal vari dejot!- treners Nils iepriecināts teica.
Nedaudz pastāstīšu, kas ar mani notika.
Vienu reizi es ātri skrēju pa mežu kur bija daudz koku saknes, es aizķēros un nokritu, līdz ar to kāja man salauzta bija. Un es dejošanā nebiju 3 nedēļas.

Mēs jau sākām dejot, viss gāja labi. Pēdējā kustībā es nokritu. Man jau grasījas palīdzēt treneris piecelties, bet pienāca viens puisis kurš man skatījās acīs un palīdzēja piecelties.
Meitene, esi uzmanīgāka!- viņš teica.
Nu labi..kā tevi sauc?- es jautāju.
Nav svarīgi.- viņš teica.
Tas aizgāja prom.
Jau beidzās dejošana un gāju uz mājām.

Kad biju mājās, iegāju vannasistabā.
Tur stāvēja tāda kastīte, diezgan maza.
Es jau gribēju to paņemt, bet tad no tās kastītes....