Divas Puses |1.daļa|✓

21.

-Ah, tad man tev ir jāpaskaidro, ja?- Viņa smīns bija savādāks nekā mans un es nezināju par ko domā Lūkass. Piekrītoši pakratīju galvu. Iegājām iekšā skolā. Puisis uzlika roku uz maniem pleciem.

-Tu zini, ka es runāju tikai par tevi, Millere.- Puisis viegli piespieda mani pie skolas skapīšiem. Ievilku elpu. Puisis man lika justies svarīgai.

Viņš ieskatījās manās acīs un noskūpstīja, uzlikdams vienu roku uz skapīšiem, man pie galvas, it kā bloķējot ceļu man iziet. Lūkass nopūtās. Atrāvos no puiša.

-Izbeidz, tā darīt.- Atsāku iet. Vairāki skatieni tikai raidīti mūsu virzienā. Protams. Pēkšņi Lūkass skūpsta mani.

-Nu, tik pasaki, ka tev nepatīk tāda uzmanība no manis.- Puisis smīnēja. Viņam kā jau parasti bija taisnība.

-Kāda mums pirmā stunda?- Ignorēju puiša teikto. Protams, ka man patika, ka puisis mani skūpsta.

-Mūzika.- Iegājām klasē. -Un pēc tam sports.- Iegājām iekšā klasē. Apsēdos blakus Hlojai. Es vispār neesmu runājusi ar brāli par abu attiecībām.

-Kā tev ar manu brāli?-

-Es nezinu, viņš šodien vispār nav runājis ar mani, tik ar to Endrū kaut kur vazājas.- Nopūtos. Tas neizklausās pēc mana brāļa. Lūkass ieraudzīja manā sejā apjukumu. Es tak iepriekš biju redzējusi Endrū.

Izskrēju ārā no klases. Ieskrēju Oktāvijā.

-Atvaino.- Oktāvija neļāva man doties tālāk.

-Tu reāli izpostīji manus plānus.-

-Es nezinu vai ir prātīgi piespiest cilvēkam tevi precēt, ja viņam nav nekādu jūtu pret tevi.- Paskatījos uz viņu. -Es tiešām nevēlos, lai mēs abas turam uz vienu otru ļaunu prātu. Man tik tiešām daudz nozīmē Lūkass un...es nezinu, ko man citu teikt. Es tiešām tagad meklēju Sebastianu.-

-Cik tu esi naiva. Es nekad neesmu turējusi uz tevi ļaunu prātu. Es vienmēr saku kā ir. Man liekas, tagad Sebastians vilka kāsi kopā ar Endrū aiz skolas stūra.- Tikai ne to. Es gribēju iet, bet Oktāvija mani atkal saķēra. -Ceru, ka Lūkass pret tevi izturēsies tik pat saudzīgi, cik pret mani. It īpaši kā šonakt.- Viņa pagriezās un aizgāja. Viņš šonakt bija pie viņas? Nopūtos.

Aizgāju aiz stūra un ieraudzīju Sebu ar Endrū pīpējam. Oktāvijai bija taisnība.

-Seb?-

-Ko tev vajag, Katnisa?- Viņš ievilka dūmu. Kas viņam lēcies?

-Nē, nu man patīk. Tava meitene tur gandrīz raud, jo tu pavadi laiku ar Endrū, nevis ar viņu. Man sāk šķist, ka tu esi gejs.-

-Atšujies, Katnisa, kāda tev daļa gar mums?-

-Es tevi pat vairs nepazīstu.-

-Vienalga.- Viņš paraustīja plecus. Kopš kura laika viņš ir kļuvis tāds? Pagriezos un gāju prom. Ja viņš pret mani tā, tad es pret viņu tieši tā pat uzvedīšos. Kad gāju skolā iekšā, es atdūros pret kādu ķermeni. Ievelkot gaisu, sapratu, ka tas ir Lūkass un aši apskāvu viņu. Tad sāka līt manas asaras.

-Varbūt nobastojam stundas?- Viņš uzmanīgi aplika ap mani rokas. -Neizskatās, ka tevi baigi velk uz mācīšanos.- Piekrītoši pakratīju galvu. -Es tieši paņēmu mūsu somas, domāju, ka vēlēsies bastot.- Noslaucīju asaras. Iekāpām puiša mašīnā un kaut kur braucām.

-Aizbraucam uz to māju?-

-Ja tu vēlies.-

-Tur bija jauka atmosfēra.- Puisis īsi paskatījās uz mani un pasmaidīja, tad atkal pievērsas ceļam.

Pēc laika, mēs atradāmies jau kalna virsotnē. Izkāpu ārā no mašīnas. Iegājām iekšā mājā un es novilku kurpes.

-Es tā arī to neappētīju.- Iesmējos. Puisis man parādīja visu māju.

-Klau. Man ir jautājums.-

-Jautā.- Lūkass ielīda dīvānā, paceļot roku, it kā aicinādams mani sev blakus.

-Kur tu vakar aizgāji...kad tu aizgāji?- Galvā sapratu, ka šis teikums izklausījās tik stulbs. Lūkass paskatījās uz mani.

-Ko tev Oktāvija pateica?- Tātad tā ir taisnība.

-Tātad tu biji vakar aizgājis pie viņas.-

-Jā, bet nejau pie viņas. Pie viņas vecākiem. Vēl sakāvos ar viņas vecāko brāli, kurš aizstāvēja savu māsu par to, ka viņa nav palaistuve. Es aizgāju pastrīdēties par savām tiesībām.- Oktāvija man meloja un nemeloja.

-Viņa teica, ka jūs pārgulējāt.- Viņa tā tieši neteica, bet viņa uz to tēmēja.

-Un par to tu uztraucies?- Viņš iesmējās. -Oktāvija man pilnībā neko nenozīmē.-
Nopūtos un ielīdu Lūkasa apskāvienā.

-Skatāmies filmu?- Piekrītoši pakratīju galvu. Mēs netikām līdz kādai filmai un sākām skatīties "Simpsoni". Manīju telefonā uzspeldam mammas un Seba vārdu, Kaja vārdu, kā arī pēdējā reizē Īzaka vārdu.

-Viņš tev vēl joprojām neliek mieru?- Noraidoši pakratīju galvu.

-Šodien gribēja iet kopā uz skolu, bet es viņam atteicu.- Puisis paskatījās uz mani.

-Pareizi darīji, lai viņš saprot, ka tu esi tikai mana Millere un neviena cita.- Viņš pacēla manu seju un uzspieda skūpstu uz manām lūpām. Atrāvos un nosarku. Uzliku galvu uz viņa pleca. Turpināju skatīties multfilmu.

-Vispār jautā, ko tu vēlies zināt par mani, bet noteikums tev arī pašai jāatbild uz to jautājumu.-

-Kāda ir tava mīļākā krāsa?-

-Tāda orandža, kāda parasti ir saulrietā.- Puisis paskatījās uz mani. -Un tev?-

-Balta.- Pasmaidīju. -Kad ir tava dzimšanas diena?-

-Man ir 23. jūnijā un tev?-

-Man parīt.-

-Nopietni?-

-Jā.-

-Man vajadzēs tev sagatavot dāvanu.-

-Nevajag.-

-Bez atrunām.- Lūkass nolika skūpstu uz manas pieres.

Es pati nezinu kādēļ, es sāku labot daļas četros no rīta.