1.Mēness.

88 17 4
                                        

Ir nakts. Es sēžu uz jumta un vēroju mēnesi.Tas ir tik ,tik skaists un pelēcīgs.Taču es nevaru vairs justies laimīga.Man mamma un māsa ir vienas no šim daudzajām zvaigznēm debess jumā.Es arī vēlos viņām pievienoties.Es sēžu vēroju mēnesi pēkšņi atnāk man pamāte Dina: "Mīļā, ko tu dari tik vēlu vakarā uz jumta?"
"Es ,es "
D:DAVAJ IEKŠĀ !!!
Viņa mani parāva aiz matiem un ievilka istabā.
D:Paklausies,tavs tēvs man tevi uzticēja. Tapēc nekāp uz jumta.Es negribu skaidroties kapēc tu nolidoji no jumta!
Es:Bet es tikai vēroju debesis
D:Man vienalga !!!EJ GULĒT!
Viņa izgāja no manas istabas ,un aizcirta durvis.
Taču es viņai nepaklausīju un uzkāpu uz jumta.Es sēdēju un raudāju.Es vienkārši viņu vairs nevaru paciest.Viņa ir tik cietsrdīga un ļauna.
Viņas istabas logs bija vaļā, un es nejauši noklausījos viņas telefona sarunu ar manu tēvu.

Karmena.Donde viven las historias. Descúbrelo ahora